Uzkrājumu fonds māju kapitālajiem remontiem

2019.gada nogalē tika organizētas dzīvojamo māju īpašnieku sanāksmes, kuru mērķis bija lemt par mājām nepieciešamajiem kapitālajiem darbiem un tiem paredzamā finansējuma piesaisti ikmēneša maksājumu veidā.

Protams, kā jau bija paredzams, lielāko daļu māju dzīvokļu īpašnieku visai maz interesē gan mājas tehniskais stāvoklis, gan nepieciešamie ieguldījumi. Šo vienaldzību īpašnieki nodemonstrēja, vienkārši neierodoties uz sanāksmi. Neko darīt, katram ir jāatbild gan par savu rīcību, gan bezdarbību. Tas nozīmē, ka nekādi lēmumi par ieguldījumiem mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanā netika pieņemti, savukārt nekādus darbus tuvākajā nākotnē mājas pārvaldnieks neveiks. Vienlaikus jāuzteic atsevišķu māju īpašnieki, kuri spēja sevi mobilizēt, atnākt uz sapulci un pat vienoties par nepieciešamajiem darbiem.

Pieņemot lēmumus par konkrētu darbu veikšanu tuvākā vai tālākā nākotnē, māju īpašnieki lēma arī par ikmēneša maksājumiem, kas visiem mājas īpašniekiem jāmaksā kopā ar kārtējo pārvaldīšanas maksu, līdz tiks izveidojies pietiekams naudas uzkrājums plānoto darbu veikšanai. Saņemot pirmos rēķinus, kuros iekļauta papildu pozīcija uzkrājumu veikšanai, vairākiem klientiem ir radušies daži jautājumi:

Kāpēc maksājums uzkrājumu fondā ir norādīts atsevišķā pozīcijā, nevis vienkārši palielināta pārvaldīšanas maksa?

  • Tas tiek darīts tikai, lai nodrošinātu precīzu uzskaiti par dzīvokļu īpašnieku veiktajām iemaksām uzkrājumu fondā, nejaucot to ar iemaksām kārtējo pārvaldīšanas darbu veikšanu. Šāda uzskaite nekādā veidā nemaina ne paredzamo uzkrājumu summu, ne PVN, kas ir aprēķināts šai pozīcijai.

Mājai ir izveidojies uzkrājums no līdzšinējiem pārvaldīšanas maksājumiem. Vai šo summu par pārnest uz uzkrājumu fondu?

  • Nē! Līdz šim veiktās iemaksas veido pārvaldnieka ieņēmumus, savukārt iemaksas uzkrājumu fondā tiek uzskaitītas kā saistības līdz brīdim, kad plānotie darbi tiks paveikti. Risinājums varētu būt cits - uz laiku samazināt maksu par kopīpašuma pārvaldīšanu, šim mērķim izlietojot naudas pārpalikumu.

Kādēļ uzkrājumi remontiem tiek aplikti ar PVN?

  • Šis jautājums ir sabiedrībā plaši skaidrots kopš brīža, kad māju pārvaldīšanas pakalpojumi tika aplikti ar PVN. Pēc savas būtības maksājumi uzkrājumu fondā ir avanss par pakalpojumu, savukārt avanss apliekas ar PVN, tāpat, kā ikmēneša pārvaldīšanas maksa. Te pieejams plašāks skaidrojums.

Kādēļ iemaksas uzkrājumu fondā nav sadalītas uz dzīvokļiem vienādās daļās, bet katram summa ir atšķirīga?

  • Paredzamās darbu izmaksas ir sadalītas proporcionāli dzīvokļu platībai, kas mūsuprāt šķiet loģiski - lielāka dzīvokļa īpašniekam jāmaksā vairāk, kā mazāka dzīvokļa īpašniekam. Vienlaikus JNKU nepretendē uz vienīgo patiesību. Dzīvokļu īpašnieki var lemt maksājumu sadalīt citādi, piemēram, proporcionāli dzīvokļiem, deklarēto personu skaitam, istabu skaitam vai pēc citiem rādītājiem.

Vai mājas īpašnieki var lemt, ka naudu paredzamajiem darbiem tie vāks bez pārvaldnieka starpniecības un arī darbus organizēs paši?

  • Protams! Mājas īpašnieki ir pilnībā atbildīgi par savu māju. Ja īpašniekiem šāds modelis šķiet izdevīgāks, JNKU kā pārvaldnieks nevar celt nekādus iebildumus. Šādos gadījumos gan ieteicams izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, kas uzņemtos līdzekļu vākšanu un darbu organizēšanu, jo ne vienmēr uzticēšanās vienam "maka turētājam" vai "remontdarbu ekspertam" attaisnojas.